Kādēļ ir būtiski pēc iespējas ātrāk novērst magnija un kālija deficītu organismā?

Magnija un kālija deficīts tiek atzīts par būtisku apdraudējumu sabiedrības veselībai. Saskaņā ar 2025.–2026. gadu oficiālajiem datiem šo minerālvielu trūkums ir tikai pieaudzis.

Vairāk nekā puse pieaugušo Eiropā nesaņem organismam nepieciešamo magnija un kālija devu. Saskaņā ar pētījumiem subklīniska magnija deficīta problēma skar gandrīz 70 % Eiropas iedzīvotāju, savukārt kālija deficīta problēma skar vidēji 24 % iedzīvotāju (īpaši sievietes un pusaudžus).

Kāpēc ir radies šāds magnija un kālija deficīts?

Zems magnija un kālija saturs augsnē: intensīvas lauksaimniecības rezultātā pēdējo 100 gadu laikā magnija saturs dārzeņos un graudaugos ir samazinājies par 80 %.

Zems magnija un kālija saturs dzeramajā ūdenī: dziļo attīrīšanas tehnoloģiju pielietošana ūdens attīrīšanas iekārtās. Reversās osmozes sistēmas ūdenī likvidē līdz pat 98 % no visiem sāļiem un minerālvielām, un ūdens mīkstinātāju filtri magnija jonus aizstāj ar nātrija joniem. 

Mūsdienu uzturs: ļoti pārstrādāti pārtikas produkti, konservi, alkohols, rafinēts cukurs, baltie rīsi, baltie milti un ātrās ēdināšanas produkti, kā arī liels skaits sintētisko pārtikas piedevu pārtikas.

Hronisks stress: augsts stresa hormona kortizola līmenis liek nierēm strauji izvadīt magniju no organisma.  

Hroniska medikamentu lietošana: diurētiskie līdzekļi, caurejas līdzekļi, protonu sūkņa inhibitori (omeprazols), dažas antibiotikas un hormonālie līdzekļi samazina magnija un kālija līmeni asinīs.

Kādi simptomi var liecināt par magnija un kālija trūkumu organismā?

• Nogurums visā ķermenī, grūtības kustēties vai kāpt pa kāpnēm;
• Rīta stīvums muskuļos, apgrūtinātas kustības vai sasprindzinājuma sajūta kaklā, mugurā vai plecos;
• Krampji kāju muskuļos, spazmas vai acu plakstiņu raustīšanās;
• Paaugstināts asinsspiediens, sirds aritmija vai sirds mazspēja;
• Nervozitāte, trauksme, pastāvīga spriedze vai nervu izsīkums;
• Apgrūtināta elpošana, bronhu spazmas vai bronhiālā astma;
• Smadzeņu asinsvadu spazmas vai galvassāpes;
• Pēdu, roku vai sejas tūska;
• Radikulīts, starpribu neiralģija vai muguras sāpes;
• Izteikts un ilgstošs garīgs izsīkums;
• Iekaisuma un locītavu sāpju saasināšanās;
• Hroniski aizcietējumi vai gausa zarnu darbība;
• Strauja insulīnrezistence vai 2. tipa cukura diabēta attīstība.

Kādēļ ir būtiski pēc iespējas ātrāk novērst magnija un kālija deficītu organismā?

Ja organismā trūkst magnija un kālija, stresa negatīvā ietekme pastiprinās un var izraisīt muguras un kakla muskuļu sasprindzinājumu, muskuļu jutīgumu, kā arī zarnu vai kuņģa spazmas.

Kālija un magnija deficīts var izraisīt sirds muskuļa jeb miokarda tūsku, un sirds vairs nespēj normāli atslābināties. Šādā situācijā sirds nesaņem pietiekami daudz skābekļa, ko pārnēsā asinis.

Ja trūkst magnija, var rasties sāpes sirds apvidū, miokarda infarkts un aritmijas. Sirds muskulis saņem barības vielas tieši diastoles jeb atslābuma fāzē. Ja šis process ir traucēts, miokarda apgāde ar nepieciešamajām uzturvielām pasliktinās.

Ja trūkst kālija, šūnās nonāk nātrijs un ar to kopā arī liekais ūdens. Nātrijs jeb sāls organismā aiztur šķidrumu un var izraisīt sirds tūsku. Tas var traucēt sirds šūnām pareizi sarauties un nodot impulsus, kā rezultātā var attīstīties aritmija vai sirds mazspēja. 

Zems kālija līmenis var izraisīt vispārēju un muskuļu vājumu, krampjus, vēdera pūšanos, aizcietējumus, paātrinātu sirdsdarbību, elpas trūkumu vai smagus elpošanas traucējumus. 

Kādos gadījumos ieteicams lietot MagneKal?

• Ja diagnosticēts magnija un kālija deficīts;
• Ja ir paaugstināts asinsspiediens vai aritmija;
• Lai mazinātu sāpes un diskomfortu kāju un muguras muskuļos;
• Lai mazinātu sirds pārslodzes risku, tostarp sāpes sirds apvidū, paātrinātu sirdsdarbību un asinsspiediena svārstības;
• Lai veicinātu ātru pielāgošanos laika joslu maiņai;
• Lai uzlabotu izturības rādītājus karstā laikā;
• Premenstruālā sindroma (PMS) gadījumā;
• Ja ir traucēta veģetatīvās nervu sistēmas darbība, tostarp asinsspiediena svārstību, aritmijas un jutības pret laikapstākļu maiņu gadījumos;
• Lai palīdzētu novērst oksalātu tipa nierakmeņu veidošanos;
• Lai mazinātu nervozitāti un stresu jaunā vietā vai lidojumu laikā;
• Ja konstatēts paaugstināts homocisteīna līmenis asinīs;
• Ja konstatēts paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs;
• Cilvēkiem virs 55 gadu vecuma, strādājot dārzā, īpaši vasarā.

Organiskās magnija un kālija formas ir īpaši nozīmīgas cilvēkiem ar traucētu uzturvielu uzsūkšanos vai hroniskām deģeneratīvām slimībām, piemēram, aterosklerozi, artrītu, psoriāzi, osteoporozi, hipertensiju, podagru un citām.

Tās var būt noderīgas arī cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā stresa apstākļos, īpaši karstā laikā vai slikti vēdināmās telpās, kā arī cilvēkiem virs 45 gadu vecuma, apmeklējot pirti vai saunu.